Kopš 2017. gada mēs izstrādājam un laižam pasaulē apģērbus ar baltu zīmēm. Kad ārzemēs staigājam ar saviem T-krekliem, vēlamies, lai mūs pareizi atpazītu, un nebūt nepriecājamies, ja mūs nodēvē par citas tautas ļaudīm. Bet ir viens izņēmums: esam ievērojuši, ka tad, ja kāds mūs nosauc par latviešiem, priecājamies tieši tikpat kā tad, ja esam nosaukti par lietuviešiem. Ir patīkami, jo esam atpazīti. Mēs esam balti! Pasaulē vienīgie joprojām dzīvie balti: lietuvieši un latvieši. Mums ir tās pašas zīmes, kas atpazīstamas kā baltu zīmes. Mēs mazliet saprotam viens otra valodu, pat ja neesam to mācījušies, mēs dziedam līdzīgas dziesmas un mērcam kājas tai pašā Baltijas jūrā. Kā jau īsti brāļi un māsas, mēdzam draudzīgi pajokot par valodas dīvainībām, piemēram, par to, ka lietuvieši latviešu briežus sauc par aļņiem, bet latvieši lietuviešu aļņus – par briežiem. J Bet tieši tā taču uzvedas brāļi un māsas: viņi noteikti saplūksies par kādu sīkumu, bet nešauboties un pilnībā atbalstīs cits citu īstās bēdās.

Dažkārt mums saka: skat, kā latvieši jūs atdarina! Bet mēs atbildam, ka nav iespējams mūs atdarināt vai kopēt – ne jau mēs esam izgudrojuši baltu zīmes, bet gan lietuviešu un latviešu kopējie senči, tātad neviens te neko nekopē, mēs tikai līdzīgi izprotam, kur apslēpts brāļu baltu spēks: tas ierakstīts mūsu baltu zīmēs, tā ir mūsu kopīgā bagātība, kopīgā maģija, kopīgā valoda. Lietuvietis Latvijā ir ārzemnieks, tāpat kā latvietis Lietuvā. Taču svešumā, teiksim, Kanādā vai Indijā, satiekot latvieti, vienmēr jūtamies tā, it kā būtu satikuši SAVĒJO. Un ir tik labi citam citu pazīt pēc MŪSU kopīgajām zīmēm! J

Jau labu laiku esam rotājuši ar baltu zīmēm lietuviešus, bet mēs esam tikai puse no baltiem. Aicinām ar tām rotāties visus! Būsim redzami, būsim atpazīstami, un kopā būsim stipri!